Labrīt, šorīt.

Es varētu gandrīz vai nomirt, cik ļoti es negribu iet uz konstruēšanu.
1. Es tur neesmu bijusi kopš oktobra sākuma.
2. Pasniedzēja ir nežēlīga čūska.
3. Man ir bail, ka pa šiem gandrīz 2 mēnešiem, mans kurss jau ir sācis kaut kādu nezinu kleitu šūt.

Vienīgais, labi, ka šodien mana diena sākas desmitos un beidzas divos.
Vipīī.
Iešu rīta cigareti un kapižiņ.

Frigidā govs

Aizbraucu uz skolu un šoreiz tas maita atbrauca laicīgi trolejbuss.
Secināju, ka man ir daudz parādu, tad secināju, ka milzīgs, pretīgs darbs par frizūru attīstību ir jānodod jau nākamnedēļ. Un pēc tam bija zīmēšana, bet es uz to neaizgāju.
Šodien frizieru stundā pasniedzēja lika mums čamdīt blakussēdētāja galvu. Sākumā bija gana bikli, bet vēlāk es piefiksēju, ka visi viens gar otru gramstās, kā mērkaķi. Sasmējos, protams.
Forši, ka man kursā ir meitene, kura vislaik staiga ar cepuri, jo viņai izrādās pielikti liekie mati tikai priekšā. :D
Jauki arī, ka man beidzās termiņš kartei un nevaru nevienam piezvanīt. Vispār viss ir jauki.
Principā, man tiešām būtu noderīgi iet pagulēt, jo visu nakti (man ir bezmiegs), periodiski, lasīju Kārļa grāmatu psiholoģijā par bezmiegu. Savukārt, ja tagad aiziešu pagulēt es negulēšu naktī, lai gan es tāpat negulēšu naktī. Es laikam tikko arī izlēmu, ko labāk darīt.

Sagaidīšu savu seksa zvēru mājās, varbūt viņam būs kāds kārdinošs piedāvājums, kuru es lēkšodams vien, lēkšodams vien īstenošu.

Kāds varbūt man var ieteikt efektīvu enerģijas ieguves veidu?
Es pēdējā laikā jūtos kā lupata un lai kā es gribētu, man vienkārši nepietiek spara, lai atnākot mājās neieartos gultā ar seju pa priekšu.

Man vakar arī ienāca prātā paprasīt Norai, kāpēc mēs vairs nedraudzējamies, jo es nevaru atcerēties. Ne jau, ka es gribu tagad caur puķēm salabt, es vienkārši interesējos. Starpcitu, tad, kad mēs gribēsim atkal draudzēties, tā vai tā būs jānoskaidro šis jautājums.

Kas vēl?
Nekas.

Manifests par trolejbusiem un špricēšanu

Es vienkārši neciešu to likumsakarību, ka nekad nenāk tas transports, kuru vajag, bet šitā jau vairs pat nav likumsakarība, vai kaut kāds augstā spēka sods man. Aizejot līdz trolejbusa pieturai, es, protams, sagaidu gan 18., gan 13., gan n-tos, tiešām n-tos 23., tikai ne 11. Tad nu es jau kuro rītu esmu spiesta iet atpakaļ mājās un braukt uz nākamo lekciju, labi vismaz, ka pietura ir manas mājas pretējā ielas pusē. Tad nu, katru rītu, kad esmu spiesta atgriezties mājās, es eju un domāju, vai man tikai liekas un manī radies nepārspējams naids, vai patiešām tas sūda 23. trolejbuss nāk pārspīlēti bieži un šodien es jau uzsākot dusmoties par to, ka 11. nesagaidīšu apskatījos sarakstā.

11.trolejbuss, darba dienas:
8 02 07 13 19 25 31 37 42 47 52 57

23.trolejbuss, darba dienas:
8 02 05 08 11 14 17 19 22 25 28 31 34 37 40 43 46 49 52 56

Mani secinājumi:
1. Ar ko, pie velna, tas kaka 23. ir izpelnījies tik daudz laikus?!
2. Retorisks jautājums - ja es brauktu ar 23.trolejbusu, tas ik rītu pazustu aiz stūra un ņirgātos par mani tāpat kā to dara 11.?
3. Kā, tīri teorētiski, divi trolejbusi, kuri, kā zināms, nav pārāk miniatūri, var piestāt vienā pieturā, vienā laikā, uz, kā zinām, ne ļoti tukšās un klusās Marijas ielas?!
Piemēram: 8:02; 8:19; 8:25; 8:31;8:37; 8:52.

Tas acīmredzami nozīmē, ka 11. trolejbuss, gluži vienkārši, šajos laikos, kaut kur dzer kafiju ar druškām un piebrauc čaklais braucējs 23. Tātad, mēs pilnīgi mierīgi varam sarakstu pamainīt un mums izveidoties patiesā situācija:

11.trolejbuss, darba dienas:
8 07 13 31 42 47 57

23.trolejbuss, darba dienas:
8 02 05 08 11 14 17 19 22 25 28 31 34 37 40 43 46 49 52 56

look's fair!?

____________________

Man vēl 40 minūtes līdz iešajai tusēt pieturā ar mazo viltnieku 11. trolejbusu. Tas nozīmē, ka es vēl varētu pastāstīt par sievieti, kura regulāri ir pieturā, kad es esmu ļoti aizņemta - tusējos ar 11., kurš nekad nenāk. Saprotams, ka esmu nikna un raustos saniknotās nervu spazmās, kad šorīt sieviete citai sievietei teica, ka viņa nevar beigt spieties, kad dzird savu uzvārdu multenē Kaspers.

Manas pārdomas:
1. Kas pamudināja šo visai cienījamā vecuma sievieti skatīties Kasperu?
2. Es nezināju, ka Kaspers vispār iet pa tv.

Šī sieviete, protams, kā jau krievu tautības, izteicās daudz krašņāk kā es te spētu to pasniegt...neaizpalika zviedzīgi, zirgveida rēcieni pa visu ielu (jo galu galā visiem ir jādzird, ka viņai ir jautri), dīvaini vārdu salikumi - kalbasņičeju, prosta atpad, Kasper takoj milaška...

P.S. Pirmo reizi šī sieviete pievērsa manu uzmanību pirms aptuveni mēneša, kad satiekot drušku, viņa nobļāvās: "vooov! kakaja u ķibe kurtačka!"(jocīgi rakstīt krieviski, bet latviski)


Tagad man ir vēl 28 minūtes, varu paziņot, ka mans kaķis ir nomierinājies un negribēšanas tabletītes ir tiešām iedarbīgas.
Būtu baigi rēcīgi, ka sievietes gribot seksu sāktu vārtīties pa zemi un viņu mugurkauli ieņemtu dīvainu pozu, kā arī kliedzieni, protams, kliedzieni.
Savukārt, vīrieši, kuriem gribās, pie katra stūra izvilktu savu dzimumorgānu un mazliet visam uzčurātu, jeb runājot par kaķiem to sauc par uzšpricēšanu.
Tātad, sievietes kliedz un raustās, bet vīrieši špricē ar čurām.
Labi, ka tā nav, jo man šķiet, ka visi paliktu griboši. Kurš normāls vecis gulēs ar sievišķi, kas auro un raustās. Un kura īsta džurbe liksies slīpi ar špricētāju - smirdinātaju?!

Iešu pabakstīt savu špricētāju.

Vakar vakarā manai kaķenei sākās kaķu laiks.

Iespējams es šobrīd pakļaujos kaut kādai nebūt plūsmai, bet man, tīri egoistiskā nolūkā, vajadzēja nomainīt tā saucamo blogošanas vietu.

Es acīmredzami ceru, ka mans verbālais paisums atkal tiks apūdeņots, lai gan pēdējā laikā iet tik draņķīgi, ka tur gluži vienkārši nav vairāk ko teikt.
Tas ir gandrīz tāpat kā ar tiem dziesmu tekstiem, tikai no šīs problēmas es visai skaisti tiku vaļa, savukārt, no mana dzīvošanas un domāšanas fakta es noteikti tik viegli neatbrīvošos.
Tāda mazliet sajūta, ka kāds neģēlis būtu manu galvu saspiedis kaut kādās spīlēs, vai kaut kādā tamlīdzīgā lietā. Zin kā, tad kad galvā viskaut kas ir, bet tā vieta, caurums, vai kaut kas nebūt cits, pa kurieni tam visam vajadzētu iznākt, ir aizštopēts.
Mana problēma ir acīmredzama, pat mēģinot to aprakstīt man izdodas viens liels, nebaudāms pļurkt.
Iespējams, pavisam galīgi iespējams, ka mani čakarē skola. Jo dzīvojot bez vecākiem ir sasodīti grūti piecelties un sasodīti grūti neizdomāt iemeslu neaiziet uz skolu.

Visu labu.